turpinājums rakstam par autoimūnām saslimšanām
Autoimūnās slimības ir kļuvušas par vienu no laikmetīgās medicīnas izaicinājumiem – tās ir hroniskas, grūti ārstējamas un bieži neskaidras izcelsmes. No antropozofiskās medicīnas skatpunkta tās atspoguļo cilvēka iekšējās līdzsvara zaudēšanas izpausmi fiziskajā ķermenī, kur “Es” vairs pilnībā nekontrolē dzīvības procesus.
Autoimūnas slimības var skart gandrīz jebkuru orgānu vai sistēmu, tādēļ antropozofiskajā skatījumā tās tiek aplūkotas nevis pēc orgāna, bet pēc iekšējās attīstības tēmas, kas tiek traucēta vai aicināta transformēties.
Zemāk — pārskats par nozīmīgākajām autoimūnām saslimšanām un to iespējamo dvēselisko–garīgo ainu.
1. Reimatoīdais artrīts
Fiziski: Hronisks iekaisums locītavās, sāpes, deformācijas.
Antropozofiski: Astrālais ķermenis pārāk intensīvi ietekmē fizisko ķermeni. Cilvēks “cīnās pats ar sevi”, nereti saistīts ar iekšēju spriedzi, dusmām vai nespēju mainīt virzienu dzīvē. Locītavas simbolizē kustību, lēmumu pieņemšanu. Ja dzīvē trūkst elastības, arī ķermenis kļūst stīvs.
2. Sistēmiska sarkanā vilkēde (SLE)
Fiziski: Multisistēmiska iekaisuma slimība – āda, nieres, locītavas u.c.
Antropozofiski: Pārmērīga astrālā aktivitāte – dvēseles spēki traucē dzīvības spēku plūsmu. Bieži – iekšējs haoss, nespēja integrēt dažādus dzīves aspektus, kas atspoguļojas daudzveidīgajos simptomos.
3. Hašimoto tireoidīts (autoimūnais tireoidīts)
Fiziski: Imūnsistēma bojā vairogdziedzeri, izraisot hipotireozi.
Antropozofiski: Vairogdziedzeris regulē ritmus un vielmaiņu – saistīts ar iekšējo tempu un līdzsvaru. Bieži redzama tēma – dzīves ritma zaudēšana, dzīvošana “pretēji savam iekšējam laikam”. Cilvēks kļūst lēns, nospiests, jo dvēseles spēki vairs neatbalsta vielmaiņas uguni.
4. Greivsa slimība (hipertireoze autoimūnā formā)
Fiziski: Pārmērīga vairogdziedzera aktivitāte, trauksme, svara zudums, izteikti acīs.
Antropozofiski: Pārmērīgs astrālais impulss, dzīve pastāvīgā trauksmē vai spriedzē. Cilvēks nespēj “nobremzēt”, viņa dzīvības spēki tiek iztukšoti. Šajā gadījumā dvēseles impulsi burtiski “dedzina” organismu.
5. Iekaisīgās zarnu slimības (Krona slimība, čūlainais kolīts.
Fiziski: Hronisks iekaisums gremošanas traktā.
Antropozofiski: Gremošanas trakts ir vieta, kur tiek integrēta ārējā pasaule. Šeit redzama grūtība pieņemt dzīves pieredzi, to pārstrādāt, nespēja „sagremot” iekšējo vai ārējo realitāti. Bieži saistīts ar agrīnu traumu vai iekšēju pretestību.
6. Psoriāze (un psoriātiskais artrīts)
Fiziski: Ādas iekaisums, zvīņošanās; dažkārt – locītavu bojājumi.
Antropozofiski: Āda ir robeža starp cilvēku un pasauli. Psoriāze var simbolizēt iekšēju konfliktu starp vajadzību būt atvērtam un vēlmi noslēgties. Cilvēks var justies nepasargāts, un ķermenis „veido bruņas”. Artrīta gadījumā pievienojas vēl kustību ierobežojums — nespēja būt brīvam iekšējā plūsmā.
7. Multiplā skleroze
Fiziski: Imūnsistēma bojā nervu šķiedru mielīna apvalku, traucē signālu pārvadi.
Antropozofiski: Ļoti nozīmīga “Es” un fiziskā ķermeņa saskares krīze. Dvēsele nespēj harmoniski vadīt ķermeni, kustības kļūst traucētas, rodas jušanas traucējumi. Bieži šie cilvēki ir jūtīgi, garīgi meklētāji, kuriem trūkst pietiekama „balsta” zem kājām. Slimība aicina veidot jaunu iekšējo centru.
8. 1. tipa cukura diabēts (autoimūnais variants)
Fiziski: Imūnsistēma iznīcina aizkuņģa dziedzera insulīna ražojošās šūnas.
Antropozofiski: Cukurs simbolizē dzīves saldumu, insulīns – spēju šo saldumu integrēt. Diabēts ir grūtības saņemt vai izjust prieku, vai arī bailes no intensīvām sajūtām. Cilvēkam ir jāiemācās pieņemt dzīvi un tās dāvāto pieredzi sirdī.
9. Miastēnija gravis
Fiziski: Muskuļu vājums, nervu-muskuļu impulsu traucējumi.
Antropozofiski: Es spēks nespēj pilnībā iekļūt ķermenī, īpaši muskulatūrā. Cilvēks jūtas nespējīgs izpaust savu gribu pasaulē. Šī slimība var būt aicinājums attīstīt iekšēju noturību un gribas spēku, nevis paļauties uz ārējo impulsu.
Noslēgumā
No antropozofiskā viedokļa visas autoimūnās slimības atspoguļo dziļāku garīgu krīzi – “Es” spēka vājumu pār dzīvības un fiziskajiem procesiem. Tās ir aicinājums pārskatīt savu dzīves ceļu, atgriezties pie savas būtības un meklēt līdzsvaru visos cilvēka eksistences līmeņos.
Terapijā svarīgi: